Vasarā par Baltijas U16 čempionu tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā tika kronēts Kuldīgas novada sporta skolas audzēknis, vieglatlēts, Aleksis Gailītis. Aicinājām jauno sportistu uz sarunu, lai uzzinātu par ikdienas gaitām, piedzīvotajām emocijām un nākotnes plāniem.
Kā nokļuvi vieglatlētika? Pašam radās interese vai vecāki aizveda?
„Mani uz vieglatlētiku veda jau no bērnudārza laikiem. Kad man bija pieci gadi, tad bērnudārzā vakaros parādījās vieglatlētikas nodarbības, un mamma sāka mani vest.”
Kādas ir Tavas attiecības ar citiem vieglatlētiem? Vai esat labi draugi?
„Mēs satiekam diezgan labi. Ir arī labi draugi.”
Kāds ir Tavs treniņprocess? Cik daudz laika nedēļā velti treniņiem?
„Normālos dzīves apstākļos treniņi bija četras reizes nedēļā, katrs aptuveni pusotru stundu garš.”
Vai Tev treniņos ir kāds mīļākais vingrinājums, vai tieši pretēji – tāds, kurš jāpilda ar lielu piespiešanos?
„Tam sevišķi nepievēršu uzmanību. Vienīgi man nepatīk skriet garos gabalus. Piecus kilometrus vēl varētu noskriet, bet lielās distances nē. Bet tuvu mīļākajiem uzdevumiem ir tie, kas saistīti ar tāllēkšanu.”
Kuru disciplīnu uzskati par savu spēcīgāko? Tāllēkšanu, trīssoli vai kādu no sprinta disciplīnām?
„Šobrīd es domāju, ka noteikti tas ir trīssolis.”
Kas vieglatlētikā ir vislielākais izaicinājums?
„Man personīgi visgrūtākais ir cīņa ar sevi. Protams, ir arī liela cīņa ar pretiniekiem.”
Vasarā kļuvi par Baltijas U16 čempionu tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā. Kādas bija Tavas emocijas pēc dubultuzvaras, un vai šis panākums motivē strādāt vēl smagāk?
„Jā, protams. Es biju priecīgs, ka tiku uz čempionātu ar abām disciplīnām, jo tāds bija mans mērķis. Šis bija mans gads, cīnījos ar saviem vienaudžiem. Pēc tāllēkšanas uzreiz sākās trīssoļlēkšanas sacensības. Bija grūti, jo galīgi nesanāca „uzlēkt” un cīnījos ar sevi. Emocijas bija labas.”
Kādi ir Tavi ikdienas izaicinājumi esot sportistam? Laika plānošana, treniņi, sacensības?
„Es domāju, ka laika plānošana. Garie pārbraucieni? Man tas nesagādā problēmas, jo zinu, ka iepriekšējā vakarā laicīgi jādodas gulēt. Tad varēšu arī savlaicīgi pamosties.”
Vai Tu nākotnē vēlētos kļūt par profesionālu sportistu?
„Es domāju, ka jā.”
Kurš no profesionāliem sportistiem ir Tavs paraugs? Vai tas ir kāds vieglatlēts, vai cita sporta veida sportists?
„Man īsti nav tāds sportists, pēc kura mēģinu kaut ko darīt, mācīties.”
Kādi priekšmeti Tev padodas skolā? Vai saredzi sevi kā nākamo policistu, ārstu, skolotāju?
„Ja nākotnē vēlos kļūt par profesionālu sportistu, grūti iedomāties, ar kuru profesiju es varētu apvienot sportu. Ja būtu sportists, vairāk pievērstos sporta trenera, sporta skolotāja arodam. Mācību priekšmeti, kas padodas? Grūti teikt – varbūt matemātika, latviešu valoda.”
Ko Tu teiktu tiem bērniem, kuri domā nākt trenēties vieglatlētikā. Kāpēc pamēģināt spēkus tieši vieglatlētikā?
„Es noteikti teikšu, ka bērni droši var iet vieglatlētikā, jo var piemeklēt visu. Ja tu nevari skriet, tad tu vari mest. Vai arī – ja tu nevari mest, tad vari skriet. Vieglatlētikā piemeklēs disciplīnu tieši tev.”
Kādi ir Tavi vaļasprieki ārpus vieglatlētikas?
„Es labprāt aizbraucu pamakšķerēt. Makšķerēšana ir mans lielais hobijs uzreiz aiz sporta.”