2021. gads teicams bijis Kuldīgas novada sporta skolas vieglatlētam Laurim Grīniņam, kurš tika kronēts par Baltijas U20 čempionu 3000 metru skrējienā, ieguva sudrabu 1500 metru skrējienā, Latvijas čempionātā izcīnīja bronzu 5000 metros, kā arī laboja vairākus personīgos rekordus. Aicinājām sportistu uz sarunu, lai jautātu par nokļūšanu vieglatlētikā, augstvērtīgajiem rezultātiem, motivāciju strādāt tālāk un sportista dzīvesveidu.
Kā sākās Tavs ceļš vieglatlētikā? Vai bija domas arī par citiem sporta veidiem?
„Es kādreiz, no pirmās līdz ceturtajai klasei, mācījos Padures skolā. Mūs vadāja uz krosa sacensībām un tā sākās skriešana, bet ceturtajā klasē sāku iet sporta skolā, vieglatlētikā. Piektajā klasē pārgāju mācīties uz Kuldīgas Centra vidusskolu, kur bija iespēja mācīties sporta klasē, bija vairākas sporta stundas nedēļā. Bija nosacījums, ka obligāti jāapmeklē kādi treniņi, un es paralēli vieglatlētikai sāku trenēties arī futbolā. Futbolā notrenējos vienu gadu, apnika, tādēļ turpināju ceļu tikai vieglatlētikā.”
Vieglatlēti allaž labi prot spēlēt futbolu, basketbolu, volejbolu. Kur slēpjas šis fenomens?
„Jā, treniņos mēdzam spēlēt volejbolu, basketbolu, futbolu. Bet brīvajā laikā daudz sanāk aizstāt vieglatlētiku ar šiem sporta veidiem. Treniņu daudzveidība, manuprāt, ir laba lieta, jo tas tikai palīdz. Daudzi arī pirms vieglatlētikas ir pamēģinājuši šos sporta veidus, un varbūt līdz galam viņus tas nav uzrunājis. Iespējams, ka daudziem nepatīk komandu sporta veidi, varbūt ikdienā vēlas trenēties individuālajā sportā, un aizrauj tieši vieglatlētika.”
Vieglatlēti, lai gan katrs cīnās individuāli, bijuši ļoti tuvi, draudzīgi. Vai var teikt, ka Tavi labākie draugi nāk no vieglatlētu saimes?
„Es nezinu, kāpēc mēs esam tik draudzīgi. Tā vienkārši ir bijis jau no sākta gala. Liela daļa manu draugu trenējas vieglatlētikā, jā. Kad sāku labāk skriet, ieguvu jaunus draugus. Kad skrēju sliktāk, tad ar mani neviens sacensībās nesveicinājās. Tikai tad, kad sāka parādīties labāki rezultāti, tad pretinieki sāka uztraukties, iepazina mani vairāk un sadraudzējāmies.”
Kāds ir Tavs treniņprocess? Cik daudz kilometru mēneša laikā Tev sanāk noskriet?
„Sagatavošanas procesā, ziemas sezonā, mēnesī aptuveni noskrienu 300 līdz 350 kilometrus. Pārsvarā rudenī dodamies vairāk uz svaru zāli, skrienam lielākoties pa mežu krosus, kā arī vienu, divas reizes nedēļā ir grūtie treniņi. Tas ir intervāla skrējiens, sprinti pret kalnu.”
Kas vieglatlētikā ir visgrūtākais? Cīņa ar sevi vai pretinieku?
„Man liekas, ka grūtākais ir cīņa ar sevi. Kad tevi apdzen pretinieks, tad jau kļūst grūti, un tu domā, kā viņš var tik ātri paskriet. Galvā ieslēdzas domas, kā tikai es varētu viņu panākt. Tāpat pēc skrējieniem esi aizelsies, grūti. Cīnīsies ar sevi, centies pārvarēt sevi.”
Sportista dzīvesveids – garie treniņi, pārbraucieni, sacensības nedēļas nogalēs, neprasa daudz spēkus?
„Grūtie treniņi prasa daudz. Piemēram, otrdien man bija grūts treniņš, prasīja daudz spēku. Vakarā iegūlos gultā un vienkārši aizmigu. Garie pārbraucieni citreiz traucē sacensībās, jo ir tā ilgā sēdēšana. Nevar tik kvalitatīvi noskriet, tāpēc labāk, piemēram, uz sacensībām aizbraukt dienu iepriekš un izgulēties viesnīcā. Tā uzreiz var nostartēt labāk.”
Kura ir Tava kroņdisciplīna? 1500, 3000 vai 5000 metru skrējiens?
„Man patīk visas trīs minētās disciplīnas, bet visvairāk 3000 metru skrējiens. 1500 metru skrējiens ir nedaudz dinamiskāks, vairāk var sacensties. Taču 3000 metrus skrējiens, manuprāt, vairāk man padodas.”
Šogad ļoti veiksmīgi startēji Latvijas čempionātā, iegūstot bronzu 5000 metru skrējienā, kā arī Baltijas U20 čempionātā kļuvi par čempionu 3000 metros, vairākās disciplīnās uzstādīji personīgos rekordus. Kādas ir tavas pārdomas par šo gadu – vai var teikt, ka šis ir tavs izlaušanās gads?
„Šo gadu es noteikti varētu nosaukt par izlaušanās gadu. Viss kaut kā ļoti labi sakrita. Ieradās jauns treneris, Uģis Jocis, kurš ļoti labi palīdzēja. Ja nebūtu viņš, kā treneris, es nezinu, vai es joprojām turpinātu skriet. Pateicoties viņam, esmu ticis tur, kur pašlaik esmu. Protams, liels paldies arī iepriekšējai trenerei Aijai Lancmanei, jo viņa noturēja mani sportā.”
Vai augstvērtīgie rezultāti, personīgie rekordi sniedz gandarījumu un motivāciju, ka smagais darbs atmaksājies?
„Jā, tas noteikti dod motivāciju. Tas parāda arī to, ka man šis sporta veids sāk padoties arvien vairāk un vairāk. Līdz ar to gribas vairāk trenēties. Protams, kādreiz vajag arī smagi zaudēt, lai atnāktu vēl lielāka motivācija - lai nav tā, ka lidinos jau debesīs.”
Tikai 18 gadu vecumā sacenties ar pieaugušajiem, profesionāliem atlētiem, šogad piedaloties Latvijas čempionātā, Prezidenta balvas izcīņā. Kādas ir sajūtas, ka vari sacensties ar viņiem un uzrādīt teicamus rezultātus?
„Ja godīgi, tad es negaidīju, ka Latvijas čempionātā, 5000 metru skrējienā, izcīnīšu trešo vietu. Šajās sacensībās vairāk piedalos, lai būtu augstvērtīgāki rezultāti. Piemēram, skrienot Latvijas U20 čempionātā, ir vairāk taktiskāka cīņa. Sportisti iet uz uzvaru, cīnās par iespēju tikt uz Baltijas čempionātu. Uz pieaugušo čempionātu devos ar vēsu galvu, nedomājot par taktiku, tikai „maucu”. Tā radās tie labie rezultāti, kas ir ātrāki un ir patīkamāk.”
Daudz padomus uzklausi no Latvijas rekordista Uģa Joča, vai viņa pieredze un skatījums uzlabojis arī Tavu sniegumu?
„Ir uzlabojies pats treniņprocess, jo nav tik liela daudzveidība, kā agrāk, kad bija arī lēkšanas un citi vingrinājumi. Treneris Uģis mani fokusē tikai uz skriešanu, kas ļoti palīdz. Tie grūtie treniņi divas reizes nedēļā, tie krosi, kilometru vākšana pavasarī un rudenī, tas ir ļoti palīdzējis. Arī tie uzmundrinošie vārdi pirms sacensībām. Citreiz ir arī skarbāki vārdi, ka man tas ir jāizdara, labi jānostartē.”
Ja Tev būtu tāda iespēja, vai nākotnē vēlētos doties uz ārzemēm un pamēģināt savus spēkus profesionālā līmenī?
„Jā, kāpēc ne. Tas būtu izaicinājumus.”
Ko Tu teiktu tiem bērniem, jauniešiem, kuri domā nākt trenēties vieglatlētikā. Kāpēc viņiem izvēlēties tieši šo sporta veidu?
„Kā sarunas sākumā minēju – mēs visi esam draudzīgi. Citās komandās, komandu sporta veidos, ja esi sliktāks, tevi uzreiz atstumj, bet mēs tādi neesam. Tagad neviens ar skriešanu negribēs nodarboties, jo teicu, ka ir tik smagi un grūti treniņi (smejas). Daudzi jau nesaprot, ka, lai sasniegtu labus rezultātus, ir smagi jāstrādā.”